Covid-19 izplatība noteikti ir ietekmējusi arī darba attiecības starp darba devēju un darbinieku, līdz ar to gan darba devējam, gan darbiniekam parādās daudz jautājumu.
Juridiskais birojs SIA Law Office „INLAT PLUS international” sniedz atbildes uz galveniem jautājumiem, kuri rodas darba devējiem un darbiniekiem darba tiesisko attiecību jomā sakarā ar Covid-19 izplatīšanos.
Jautājums: Vai darba devējs ir tiesīgs nosūtīt darbinieku bezalgas atvaļinājumā piespiedu kārtā?
Atbilde: Darba devējam nav tiesību nosūtīt darbinieku bezalgas atvaļinājumā piespiedu kārtā, jo darbinieks pēc savas brīvas gribas var izvēlēties izmantot vai neizmantot bezalgas atvaļinājumu. Bet ja darba devējam rodas aizdomas, ka darbinieks ir saslimis un tas var kaitēt sev vai citiem darbiniekiem, pamatojoties uz Darba likuma 82.pantu, darba devējam ir tiesības izdot rīkojumu, uzliekot par pienākumu darbiniekam nekavējoties veikt medicīnisko pārbaudi. Darba devējam ir tiesības atstādināt darbinieku no darba pienākumu veikšanas, pamatojoties uz DL 58.panta 3 .daļu.
Jautājums: Ko darīt, ja darba devējs tomēr piespiedu kārtā ir nosūtījis darbinieku bezalgas atvaļinājumā?
Atbilde: Ja darba devējs ir nosūtījis darbinieku bezalgas atvaļinājumā bez darbinieka pieprasījuma, darbiniekam, saskaņā ar Darba likuma 94.pantu, ir tiesības vērsties pie darba devēja ar sūdzību savu aizskarto tiesību un tiesisko interešu aizstāvības nolūkā. Sūdzībai jābūt izskatītai un lēmumam jābūt pieņemtam nekavējoties, bet ne vēlāk kā 7 dienas pēc sūdzības saņemšanas. Ja darba devējs nav izskatījis sūdzību vai pēc tam, kad darba devējs ir izskatījis sūdzību, bet darbinieks nav apmierināts ar rezultātu, darbiniekam ir tiesības vērsties tiesā savu aizskarto tiesību vai tiesisko interešu aizsardzībai.
Jautājums: Ko darīt darbiniekam, ja darba devējs ir nosūtījis viņu komandējumā uz slimības skarto valsti?
Atbilde: Darba devēja rīkojumi ir obligāti izpildāmi, bet, ja darbiniekam rodas pamatotas aizdomas, ka darba veikšana rada vai var radīt risku nodarbinātā vai citu personu drošībai un veselībai un šāds risks nav novēršams citādā veidā, darbiniekam, pamatojoties uz Darba aizsardzības likuma 18. panta 1. daļas 1. punktu, ir tiesības atteikties izpildīt darba devēja rīkojumu. Šajā situācijā darba devējam ir aizliegts sodīt darbinieku vai kādā citā veidā radīt viņam nelabvēlīgus apstākļus, jo darbinieks ir izmantojis savas tiesības.
Jautājums: Kas apmaksā darbinieka veselības pārbaudes apskates veikšanu, ja darba devējs saskaņā ar Darba likuma 82.pantu izdod rīkojumu par pienākumu darbiniekam nekavējoties veikt veselības pārbaudi?
Atbilde: Ja darba devējs saskaņā ar Darba likuma 82.pantu izdod rīkojumu par pienākumu darbiniekam nekavējoties veikt veselības pārbaudi, izdevumus, kas saistīti ar veselības pārbaudes veikšanu, sedz darba devējs.
Jautājums: Vai darbinieks var prasīt no darba devēja iespēju strādāt no mājām?
Atbilde: Darbinieks var strādāt no mājām, ja šāds darba režīms ir paredzēts darba līgumā vai pēc vienošanās ar darba devēju.
Jautājums: Vai darba devējam ir tiesības samazināt darbinieka darba algas apmēru sakarā ar ārkārtējo situāciju?
Atbilde: Darba likums nosaka gadījumus, kad darba devējam jānodrošina darbiniekam atlīdzības izmaksa, ja darbinieks nepilda darbu attaisnojoša iemesla dēļ. Kaut arī likumā nav izsmeļoša saraksta, daži pasākumi, kas saistīti ar Covid-19, var tikt uzskatīti par attaisnojošiem iemesliem, kad darba devējam ir pienākums izmaksāt atlīdzību darbiniekam, kurš nepilda darbu.
Viens no tādiem gadījumiem, kad darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam atlīdzību, ir tad, ja darbinieks nepilda darbu saskaņā ar Darba likuma 74.panta otrajā daļā noteiktajiem gadījumiem – dīkstāves gadījumā. Dīkstāve – ir situācija, kad darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības. Likumā nav noteikti dīkstāves iemesli, tāpēc tās ir visas situācijas, kad darba devējs objektīvu iemeslu dēļ nevar iedot darbiniekam darbu vai neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības.
Darba likums nosaka gadījumu, ja dīkstāve radusies darbinieka vainas dēļ. Tādā gadījumā atlīdzības izmaksa darbiniekam nav paredzēta.
