Darbs “Attālināti”: nianses un kompensācijas

Jau šī gada martā Labklājības ministrija, vēršoties pie uzņēmējiem, kā vienu no personāla izdevumu samazināšanas variantiem un iespēju pasargāt darbiniekus no vīrusa COVID-19 inficēšanas iespējas piedāvāja pārcelt darbinieku darbu uz attālināto režīmu. Saskaņā ar CSP datiem, ja līdz ārkārtējās situācijas izsludināšanas attālinātā režīmā strādāja 19 tūkst. cilvēku, pēc ĀS izsludināšanas šis skaitlis paaugstinājās līdz 148,4 tūkst. Esmu pārliecināts, kā arī pēc ĀS režīma atcelšanas vairāki uzņēmēji turpinās izmantot šo iespēju samazināt biroja telpu izdevumus. Tomēr, strādājot no mājām, darbiniekiem rodas paaugstinātie izdevumi par komunālajiem pakalpojumiem (elektrība, ūdens un tml.) un saziņas līdzekļu (tālrunis, internets) apmaksu, salīdzinot, ja darbs pildītos birojā. Turklāt tos apmaksā no personīgiem līdzekļiem. Vai darbinieks var saņemt kompensāciju par šiem papildu izdevumiem?

Oļegs Kolesnikovs, SIA “INLAT PLUS international” jurists

Attālinātais darbs nozīmē mijiedarbības veidu ar darbadevēju, kad darbinieks un uzņēmējs atrodas attālumā viens no otra, bet darba rezultāti tiek nodoti caur Internetu. Attālinātā darba koncepciju izstrādāja amerikānis Džeks Nailzs. 1972. gadā viņš izteica ideju, ka nav obligāti turēt darbiniekus birojā, tā kā mūsdienu saziņas līdzekļi ļauj uzturēt kontaktus starp darbiniekiem attālumā. Lai pārbaudītu šo teoriju praksē, viņš veicis eksperimentus Dienvidkalifornijas Universitātē, kuru rezultātā sagatavoja atzinumu un saņēma finansējumu no amerikāņu Nacionālā Zinātnes fonda. Varas iestādes izrādīja interesi pret attālinātā darba idejas attīstību, saskatot tajā transportēšanas problēmu risinājumu, īpaši aktuālu pilsētās. Jauna darba organizācija varēja risināt šos jautājumus, kā arī nodrošināt darbu iedzīvotājiem no attālinātajiem lauku rajoniem.

No šī gada 1 jūlija spēkā stājas grozījumi Darba aizsardzības likumā, kuri noteic jēdziena “attālinātais darbs” definīciju. Saskaņā ar likuma jauno redakciju par attālinātais darbus ir tāda darba forma, kad darbinieks var pildīt darbu pastāvīgi vai regulāri ārpus uzņēmuma, ieskaitot darbu ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanu. Tajā pašā laikā jāievēro trīs kritēriji:

darbs var tikt veikts attālināti (piemēram, mājās, kopdarba telpās, privātajās vai publiskajās vietās) vai darba devēja uzņēmumā;
darbinieks strādā attālināti uz pastāvīga vai regulāra pamata;

Attālinātais darbs neietver sevī gadījumus, kad darbinieks pilda darbu attālināti ārpuskārtas situācijā (piemēram, kompānijai nav piekļuves internetam un darbinieki tiek aicināt strādāt no mājām līdz traucējumu likvidēšanas);

pastāv rakstveida vienošanās starp darbinieku un darba devēju par attālinātā darba veikšanu.

Tomēr, par attālināto darbu likuma izpratnē nav uzskatāms darbs, kas pēc sava rakstura nav saistīta ar regulāru pārvietošanos. Piemēram, par attālināto darbu nav uzskatāmas transportēšanas, vizīti pie klientiem vai nosūtīšana uz komandējumu.

Darba likums (DL), kas paredz, ka darba devējs un darbinieks noteic darba tiesiskās attiecības ar darba līgumu, pieļauj, ka darbinieks un darba devējs var veikt līguma grozījumus ar savstarpēju piekrišanu. Tas nozīmē, ka pēc nepieciešamības var vienoties par darba līguma izmaiņām, lai risinātu kādu situāciju, kas radās COVID-19 vīrusa izplatības rezultātā. Pie tam izmaiņām darba līguma, jā tādi ir, jābūt brīvprātīgām.

Sakarā ar konsultācijas pieprasījumu palielināšanu attiecībā uz darba tiesībām juridiskais birojs “INLAT PLUS international” piedāvā lasītājiem tipveida līguma analīzi, lai ieviestu skaidrību darbinieka un darba devēja attiecībās attālinātā darba gadījumā.

	DARBA LĪGUMS Rīga, 20__ gada __ jūnijs

	__________, reģistrācijas Nr. __________, juridiskā adrese: __________ (turpmāk – Darba devējs) __________ personā, kurš rīkojas uz __________ pamata, no vienas puses, un

	__________, personas kods __________, adrese: __________ (turpmāk – Darbinieks), no otras puses,

	abi kopā un katrs atsevišķi turpmāk tekstā saukti Puses / Puse saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem noslēdz sekojošo Darba līgumu (turpmāk tekstā – Līgums):

	1. Līguma priekšmets

1.1.	Darbinieks uzņemas pienākumus pildīt Līgumā noteikto darbu, bet Darba devējs apņemas maksāt Darbiniekam darba samaksu.
1.2.	Darbinieks tiek pieņemts __________ amatā (kods __________ saskaņā ar Latvijas Republikas Profesijas klasifikatoru).
1.3.	Darba attiecību uzsākšanas datums – __________.
1.4.	Pārbaudes termiņš ir 3 (trīs) mēneši.
1.5.	Darba izpildes vieta – __________.
	1.5.1. Sakarā ar COVID-19 izplatību un ārkārtas stāvokļa izsludināšanu Latvijas Republikā 2020.gada 12.martā, Darba devējs ar savu __________ rīkojumu Nr. __________ noteic Darbiniekam attālināto darba vietu Darbinieka dzīvesvietā vai jebkurā citā vietā, kur Darbinieks var pildīt darba pienākumus atbilstoši Līguma noteikumiem. Šī apakšpunkta noteikumi ir spēkā līdz attiecīgajam Darba devēja rīkojumam.
1.6.	Darbiniekam ir noteikts darba laiks sekojošā kārtībā: 40 stundas nedēļā (pilna slodze), 8 stundas dienā (9:00-18:00) no pirmdienas līdz piektdienai, pārtraukuma laiks no 12:00 līdz 13:00.

	2. Darbinieka tiesības un pienākumi

2.1.	Darbiniekam ir tiesības saņemt Līgumā noteikto darba algu, kā arī citus ar likumu paredzētos maksājumus, ieskaitot samaksu par virsstundas darbu, darbu svētku dienās un tml.
2.2.	Darbiniekam ir tiesības prasīt no Darba devēja darba organizāciju un apstākļus, kas ir nepieciešami Līgumā noteiktā darba izpildei.
2.3.	Darbiniekam ir tiesības uz savu tiesību un interešu aizsardzību pie Darba devēja.
2.4.	Darbiniekam ir tiesības noslēgt līgumu ar citu darba devēju vai tikt nodarbinātam uz cita pamata tikai ar Darba devēja rakstveida piekrišanu.
2.5.	Darbiniekam ir tiesības uz saņemt no Darba devēja atlīdzību par visiem izdevumiem, kuri Darbiniekam radušies, pildot darba pienākumus saskaņā ar Līguma noteikumiem.
2.5.1.	Attālinātā darba periodā sarakstu ar izdevumiem, kurus papildus atlīdzina Darba devējs, ar attiecīgo rīkojumu apstiprina Darba devējs.
2.6.	Veicot darbu, Darbinieks apņemas ievērot visus ar Līgumu paredzētos noteikumus, kā arī Darba devēja rīkojumus un norādījumus.
2.7.	Pildot Līgumu, Darbinieks apņemas ievērot savus darba pienākumus, kurus nosaka Līguma noteikumi, amata apraksts, darba kārtības noteikumi un citi Darba devēja dokumenti.
2.8.	Darbinieks apņemas: 2.8.1. visu savu darba laiku veltīt tikai savu darba pienākumu izpildei saskaņā ar Līguma noteikumiem; 2.8.2. pildot savus amata pienākumus, rīkoties piešķirto tiesību ietvaros; 2.8.3. neveikt darbības, kuras tieši vai netieši varētu radīt kaitējumu Darba devējam, Darba devēja prestižam un reputācijai; 2.8.4. saudzīgi izturēties pret Darba devēja materiālajām un nemateriālajām vērtībām; 2.8.5. ar visām savām darbībām uzturēt un nostiprināt Darba devēja kā uzticama darījumu partnera autoritāti; 2.8.6. atlīdzināt Darba devējam zaudējumus, ja attiecīgie zaudējumi ir nodarīti Darba devējam Darbinieka prettiesisku darbību rezultātā; 2.8.7. organizēt savu Līgumā noteikto pienākumu pildīšanu tādējādi, lai Darba devējs gūtu peļņu, samazinātos Darba devēja izdevumi un paaugstinātos darba ražīgums; 2.8.8. ievērot konfidencialitātes noteikumus saskaņā ar Līguma nosacījumiem.

	3. Darba devēja tiesības un pienākumi

3.1.	Darba devējam ir tiesības prasīt no Darbinieka Līgumā noteiktā darba pildīšanu saskaņā ar Līguma noteikumiem.
3.2.	Darba devējam ir pienākums savlaicīgi izmaksāt Darbiniekam darba algu, kā arī citus ar likumu paredzētos maksājumus, ieskaitot samaksu par virsstundas darbu, darbu svētku dienās, izdevumi, kas radušies sakarā ar darba pienākumu izpildi atbilstoši Līguma nosacījumiem un tml.
3.3.	Darba devējam ir pienākums nodrošināt tādu darba organizāciju un darba apstākļus, lai Darbinieks varētu izpildīt Līgumā noteikto darbu.
3.4.	Darba devējs apņemas piešķirt Darbiniekam četras kalendāra nedēļas ilgu ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu.

	4. Konfidencialitāte

4.1.	Puses vienojas, ka jebkura no Darba devēja saņemtā informācija var tikt izmantota tikai paredzētajiem mērķiem.
4.2.	Darbiniekam ir pienākums neizpaust viņa rīcībā nonākušo informāciju, kas ir Darba devēja komercnoslēpums: 4.2.1. līgumi, rīkojumi, darījumu korespondence (tajā skaitā, ar e-pastu), grāmatvedības un citi ar Darba devēju saistītie dokumenti; 4.2.2. informācija par Darba devēja klientiem, darījuma partneriem, kreditoriem un debitoriem, minēto personu saistībām attiecībā uz Darba devēja un Darba devēja saistībām pret minētajām personām; 4.2.3. Darba devēja darbinieku dati, tajā skaitā, dati par darba vietu skaitu, amatiem, darba algu, īpašumu, kā arī serveri, kodi, paroles, tālruņa numuri, adreses, finanšu stāvokli, Darba devēja un Darba devēja darbinieku materiālo un nemateriālo vērtību glabāšanas vietas; 4.2.4. dati par darba braucieniem, laiku, maršrutiem, mērķiem un Darba devēja un darbinieku darba braucienu galapunktiem; 4.2.5. jebkura cita informācija, kas identificēta kā komercnoslēpums saskaņā ar Līgumu, speciālo vienošanos vai Darba devēja rīkojumu.
4.2.	Darbiniekam ir pienākums rūpēties par to, lai Līguma 4.1.apakšpunktā minētā informācija, nebūtu tieši vai netieši pieejama trešajām personām.
4.3.	Darbiniekam ir pienākums nekavējoties ziņot Darba Devējam par jebkādiem neautorizēto personu centieniem iegūt informāciju, kas ir komercnoslēpums.
4.4.	Puses vienojas, ka gadījumā, ja Darba devēja komercnoslēpuma izpaušana nodarīja Darba devējam zaudējumus, Darbiniekam ir pienākums tos atlīdzināt.

	5. Pušu atbildība

5.1.	Par Līguma noteikumu neizpildi vai nepienācīgu izpildi Puses atbild saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.

	6. Darba samaksa

6.1.	Darbinieka darba algas apmērs ir __________ EUR pirms Latvijas Republikas normatīvajos aktos paredzētās nodokļu samaksas un iemaksām (brutto).
6.2.	Darba devējs izmaksā Darbiniekam darba algu vienu reizi mēnesī ne vēlāk par tā mēneša, kurš seko norēķinu periodam, 05.datumu.
6.3.	Darba alga tiek maksāta bezskaidras naudas norēķinu veidā uz Darbinieka kontu: __________.
6.4.	Pēc sava ieskata Darba devējam ir tiesības samaksāt Darbiniekam prēmiju, patstāvīgi nosakot tās apmēru.

	7. Līguma darbība

7.1.	Līgums stājas spēkā ar brīdi, kad to paraksta Puses, un Darbinieks ir uzsācis darba pienākumu pildīšanu.
7.2.	Līgums noslēgts uz nenoteikto laiku.
7.3.	Pusēm ir tiesības veikt izmaiņas un papildinājumus Līgumā, kā arī izbeigt to, vienojoties rakstveidā.
7.5.	Darbiniekam ir tiesības jebkurā laikā vienpusēji uzteikt Līgumu, 1 (vienu) mēnesi iepriekš rakstveidā brīdinot par to Darba devēju.
7.6.	Darba devējam ir tiesības vienpusēji uzteikt Līgumu Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.

	8. Nobeiguma noteikumi

8.1.	Strīdus, kas rodas saistībā ar Līgumu, Puses cenšas atrisināt pārrunu ceļā. Ja pārrunu ceļā nav iespējams panākt risinājumu, strīds tiek risināts Latvijas Republikas tiesā saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.
8.2.	Puses ar parakstiem uz Līguma apliecina, ka Līguma noteikumi ir sākotnēji starp Pusēm pārrunāti, tām ir saprotams šī Līguma saturs, nozīme un sekas, tās atzīst Līgumu par pareizu un atbilstošu abu Pušu interesēm.
8.3.	Līgums ir sastādīts 2 (divos) vienādos eksemplāros latviešu valodā. Viens Līguma eksemplārs glabājas pie Darba devēja, bet otrs – pie Darbinieka.

Šajā līgumā ir atspoguļotas darbinieka un darba devēja pamattiesības, tomēr ne visas. Svarīgi saprast, ka bieži vien darba līgums ir nepilns pušu informācijas avots. Darba līguma 40.pants noteic, ka līgumā ir nepieciešams norādīt tikai pamatinformāciju. Regulēt darba attiecības papildus līgumam var arī darba kārtības noteikumi un iekšējie rīkojumi.

Nepārprotami darbs mājās atšķiras no darba birojā. Tomēr darbiniekam jāsaprot, ka darba līkuma noteikumi paliek spēkā, atšķiras tikai pienākumu izpildes vieta. Viņam kā parasti jāuzsāk darbs noteiktajā laikā, jābūt saziņā ar darba dēvēju, un jāievēro konfidencialitātes noteikumi, nepieļaujot trešo personu iejaukšanos darba procesā. Darba devējs ir tiesīgs pats noteikt, kādā veidā organizēs attālināto darbu saviem darbiniekiem, tomēr ir vēlams, lai noteikumi būtu nostiprināti dokumentus. Darbinieku savlaicīga informēšana par jauniem noteikumiem palīdzēs nodrošināt kārtību.

Strādājot attālināti, darbinieks patur tiesības par izdevumu atlīdzināšanu darba veikšanas gaitā. 76.pants paredz, ka tie jāsedz darba devējam. Tajā skaitā izdevumi, kas pagaidām neradās, bet radīsies nākotnē. Būtiski tomēr atcerēties, ka ir nepieciešama darba devēja piekrišana. Dārgu biroja mēbeļu pirkšana netiks uzskatīta par izdevumiem, kurus nepieciešams atlīdzināt. Pārējo izdevumu atlīdzināšanu (internets, elektroenerģija) darba devējs nodrošina, jo darbinieks, strādājot no mājām, izmanto savus resursus.

Diemžēl, ir izplatītas situācijas, kad nekādu iekšējo noteikumu un rīkojumu nav. Savukārt darba līgums neietver neko konkrētu un tiesību un pienākumu uzskaitījumu vietā atsaucas uz normatīvajiem aktiem. Šādos gadījumos būs lietderīgi pakonsultēties ar juristu. Tas pats attiecas uz darba strīdiem, kas var pāraugt tiesas procesā. Jurista dalība palīdzēs Jums aizsargāt Jūsu tiesības intereses pienācīgā veidā.

Jāatzīmē, ka konkrētas atbildes uz jautājumu par darba attiecību noformēšanu un kompensāciju normatīvie akti nesatur. Pieņemams, ka darbinieka, kas strādā ārpus biroja telpām, izdevumi var kompensēt, ja tie ir samērīgi, kompensācijas summas aprēķins ir precīzs un pastāv skaidri identificēta saikne ar kompānijas ekonomisko darbību. Proti, šo izdevumu iemeslu izskaidrošana, kas balstās uz ekonomisko realitāti, tika noteikta un juridiski noformulēta kompānijas iekšienē.

Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” 18.2 2 apakšpunktā ir noteikts, ka pie ienākumiem, par kuriem nav jāmaksā algas nodoklis, pieder darba devēja piešķirtie labumi un maksājumi, kas saistīti ar izdevumiem, kuri radušies darbiniekam sakarā ar darba pienākumu izpildi, kā arī maksājumi, ko darba devējs veicis, lai kompensētu darbinieka izdevumus, kas saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu un likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” attiecināmi uz darba devēja izdevumiem

Tāpēc gadījumos, kad sakarā ar darba specifiku darbinieks veic darbu ārpus biroja un uzņēmums kompensē viņam sakarā ar šo apstākli radušos izdevumus, šie izdevumi ir uzskatīti par darba devēja izdevumiem, attiecība uz kuriem nepiemēro iedzīvotāja ienākuma nodokli (IIN) un obligātās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (OVSAI).

Tātad jautājumā minētajā situācijā darbiniekam kompensētie izdevumi neapliek ar nodokļiem, tā kā tie ir uzņēmuma saimnieciskās darbības izdevumi, un attiecībā uz tiem nav jāiesniedz ziņojums VID par fiziskajai personai izmaksātajām summām.

Arī nav nepieciešams deklarēt tos VID kādā citā veidā.

Atkārtoti akcentēju Jūsu uzmanību tam, ka uzņēmumam jābūt spējīgām skaidri pamatot, kāpēc šie izdevumi radās, kāpēc tieši šādā apmērā un kā tie ir saistīti ar ekonomisko darbību.

Pie tam kompensēto izdevumu summa var tikt pamatota ar sekojošiem argumentiem:

Darba vietas parametri ir identificēti vienošanās par bezatlīdzības lietošanu, t. i., tiek identificēta īpašuma daļa (proporcija) no visa īpašuma;
Izdevumi tiek atlīdzināti uz proporcionalitātes pamata, ievērojot īpašuma daļu un izmantošanas regularitāti. Proti, ja 10% no īpašuma kopējās daļas tika nodoti bezatlīdzības lietošanā, kompensāciju summa nevar pārsniegt 10% no komunālo maksājumu kopējās summas.